puķaini mani domu lidojumi.

Pirms mācībām, es gribu būt iemācīta. Sagatavota pirms sagatavošanas...nekas nesākas no nulles. Jo nekas nav balts un tas nav iespējams. ak, tranzīts un lirika. nu wo...ja ir paredzēti dejošanas kursi, nedēļu pirms tam es lēkāšu pa māju kā antilope un staipīšos, lai neizskatītos pēc pēdējās muļķes. Ja ir norunāti dāņu valodas kursi, es mācīšos alfabētu, skatīšos video youtubē un tamlīdzīgi. Izlemt bakalaura tēmu bija gaužām viegli, nebija daudz tēmu, starp kurām man spriest...nu labi, būšu godīga, nebija nevienas citas, kas mani interesētu. Kad uzzināju, ka tēmas studentu vidū nedrīkst pārklāties es sviltošām kājām metos pie lietvedes, lai paziņotu, ka produkta virzība tirgū būs mana. Nekāda dižā pre - izpēte viss man neiznāca, taču tagad, sākot pētīt lietu dziļāk, kā tas tika darīts studijās D., es saprotu, ka netikai radošums man patīk, bet racionalitāte un jēgas saskatīšana arīdzen. Tā nu es sežu un lasu par reklāmām un tā tālāk, domāju, ko es gribu, ko ne. Kādu plānu izstrādāt, kādu ne. Un vai tas ir tas, ko turpmāk vēlos darīt, pārdot visādus sūdus, kuriem pati neticu? 

Neuzskatu sevi par kapitālisti un cilvēkparazītu...neko es neražoju, neko es neiesmērēju...vēl ne. Bet, ja man nāksies, tad tikai jūsu pašu labad, respektīvi, reklamēšu to, kas, manuprāt, ir kaut nedaudz vajadzīgs jau tā nožēlojamajām dzīvēm. Tā ir - mūzika, kultūra un māksla. Ekzaklī.  Tur es redzu jēgu, tur es redzu radošumu un tur ir attīstība... Latvijā pavisam noteikti. Ha. Ne velti arī mana semestra darbs Horsenā bija sociālā uzņēmējdarbība...lektors brīdināja, ka tas nav vieglākais veids kā saraust zaļos čaukstošos, bet lēnām urbinot savu ceļu, es tomēr nespēju sevi iedomāties kā lielu, masīvu dāmīti ar dzelzs tvērienu. Vienu gan es esmu jutusi vienmēr, cilvēku iedvesmas iedvesmo mani un, ja ir talants, tad manī nav ne kripatiņas savtīguma, lai atdotu visu tā īstenošanai, it īpaši Latvijā, kur māksla būtu galvenais eksport un tūrismprodukts. Eh. Kamēr esmu mazs un nabags, tikmēr man nav ne teikšanas, ne svara, bet mācoties un mācoties, galvenokārt, pašiniciatīvas vadītai, es nonāku pie secinājumiem, ka tad, kad atgriezīšos te pēc savas trešās vai ceturtās ārzemju mācībpieredzes, tad es varēšu vismaz kko mainīt...lai jau ir naivi. Redzu es nākotni Māras zemei, par spīti, pesimismam un visam pārējam. turpināšu idializēt, ka ar smagu darbu, te tomēr viendien mēs visi dzīvosim tikpat attīstīti kā Norvēģija, Zviedrija, Dānija...gozēsimies pludmalē tāpat kā Spānijā, Portugālē un Itālijā, baudīsim vīnus, sidrus, gleznas un ielu muzikantus kā Francijā,  atļausimies ceļot kā Japāņu un Vācu pensionāri un teiksim, ka labākā vieta pasaulē ir Latvija, tāpat kā Amerikāņi. 

Creativity is imagination, and imagination is for everyone.

a. (: