Eternalpositive

Sen neesmu rakstījusi. 

['Sen' lietots kā relatīvs jēdziens, atskatoties uz manu iepriekšējo aktivitāti] 

Ir dzirdēts, ka cilvēki raksta tad, kad viņiem iet sūdīgi. Kad ir labi, tad viņi dara to, kāpēc paliek labi. Vai kaut kā tā.Tas nav iemesls. 

Man nav ne sūdīgi, ne lieliski. Tā gadās. Es gan izvēlētos vienu vai otru, jo tad es varētu savi kategorizēt. Tagad ir kā vienmēr - īsti nekas. 

Man ir jāsāk rakstīt bakalaurs. Jāatrod uzņēmums, jāsameklē kontakti, jāanalizē produktu virzība tirgū. Reklāmiņas, naudiņas un tamlīdzīgi. Nav tā, ka negribas, nav tā ka gribas. Bet vairāk tomēr gribas, kā ne, jo papīrs man ir vajadzīgs un tēma ir labākā, ko varēju izžmiegt no sava pasniedzēja. Protams, protams...kurš gan negribētu rakstīt par nodokļiem un grāmatvedību. Ha! Sākums ir pats nejaukākais. Ir jāatrod dzijas pavediena sākums, kurš vienmēr ir spolei kaut kur pavisam nesaprotami iebīdīts, tāpat kā skočam. Makarējies, makarējies, beigās izārdi skoča spoli. Cilvēku slinkums virza attīstību, tika izdomājuši pārdot jau ar to papīriņu sākumā, lai vieglāk. Bet, kā jau ar pievienoto vērtību - komfortu, maksā arī maitas dārgāk. Nafig, labāk ārdīšu to spoli. 

Tagad es taustos sev nezināmā virzienā un palieku aizvien aizkaitinātāka :@. 

Brālis otrā istabā raksta maģistra darbu. Cēlies kā pusastoņos. Sitieni pret klaviatūru skan manā galvā kā debesu zvani. Ja ne viņš, būtu gulējusi līdz desmitiem. Izgulējusies un pēc cilvēka, dzertu kafiju, klausītos putnu čalošanā un ieēstu burvelīgas brokastis.Ja? Nu, nē...tāpat būtu man īgnucītis. Bet tagad ir vēl jo ļaunāk, rakstu tāpēc, lai arī brāļa galvā skanētu 'debesu zvani'. Jums nekad tā nav gadījies? Skolas laikā, rakstot esejas, pieķēru sevi pie domas, ka ņīh..ja nav ne iedvesmas, ne kā. Bet blakus sēž viens tāds rolmopsis, kas drukā uz velna paraušanu. Pildspalva sitas pret galdu un atskaņojas klasē, galvā, smadzenēs un tamlīdzīgi. Tāpēc es rakstīju aplamības, tīrās aplamības, bet tas nostrādāja. Rolmopsis pret mani pagriezās, atzinīgi novērtēja enutiziasmu. Un vismaz uz brīdi - iestājās klusums!

Ooo... ir! Klusums. 

Zummmmm....


yo?

Zummm....


YO! :]

jaukiņī, lai jums un mums! :] he.