ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis



Cilvēcīgums - cilvēk – kļūdas, cilvēk – vājums, viss un ap cilvēku ir vairāk vienkāršs kā sarežģīts, vairāk neizprotams kā ikdienā tverams.

Negribas būt pārcilvēkam, bet, līdzko tuvojamies cilvēkam, saprotam, mazāk kā jebkad vēlamies būt cilvēcīgi, jo tas nozīmē būt līdzīgam.

Pārāk plašs apzīmētājs nevienam nešķiet pievilcīgs. Individualitāte par spīti valdošajam globalizācijas procesam, un pievērsim acis uz aitu bariem ceļa vidū, bet meklēsim violeto govi, kas kā identifikācijas objekts kalpos sevis pieklājīgai izcelšanai saulītē.

Taču, līdzko pienāk vakars un aizkari ir aizvērti, cilvēks atkal vēlas kļūt cilvēks. Pasargāts, saprasts, apmīļots/ samīļots, īdzīgs, dažkārt sarežģītāks kā citkārt, bet cilvēks.

Roboti, atļausim sev saiet dēlī laiku pa laikam. Varbūt tā ir iespēja ļaut sevi uzgriezt no jauna. Varbūt kādam, kas zina, kā to izdarīt labāk par tevi pašu. 

a.

sestdiena, 2012. gada 7. aprīlis

Skaisti ierasties.


Ja ir ceļš atpakaļ, mēs skatāmies uz priekšu. Taču visām virvēm esot pārgrieztām uz kuģa sākas dumpis. Tad īsti nemaz nevar saprast, kas ir tas, kas kārojas, ko tās gaidas atnesīs un varbūt vienkārši darīt, ne tik daudz prātot?

Tāpat kā visi ceļi ieved ‘DAM’ skvērā, kurā cilvēki ir savērpušies viens ap otru, piepildījuši ikvienu vēl brīvi palikušo vietu, tāpat domas savu gājienu noprogrammē mērķim un, lai kurš ceļš tiktu mērots, apstājas punktā, kur lēmums par padarīto/nodarīto un izdarīto ir apzināts jau pašā sākumā.

 Dalīt savu klātbūtni ar citiem, aizmirst par pienākumu, aizmirst par būšanu vienam veselam – savīties/ savērpties un ieslīgt emociju nekontrolējamajā despotijā. Piepildīt ikvienu vēl brīvi elsojošo gaisa piedevi ar spundi. Aizmirst par gaisu līdz brīdim, kad tiks atvērti visi logi un meklēts atbalss saucienam pēc sarunas.

...Tad pienāk tie brīži, kad kā kamzolis tiek nomests lepnums, nomainīti ceļi, gaidas ir tikai tāpēc, lai citi iemācītos sapņot. Tiek sajauktas kartē visas norādes un galvai brīvai no pašas uzliktās nastas, attopoties visneparedzamākajā vietā, mēs dalām vienu krūzi karsta dzēriena un lūkojamies kanālos mestajās gaismās.

a.