Mans jogas skolotājs paņēma brīvu dienu. Vakardienu. Taču māmulīte nelikās mierā, sāpot mugura un sazin kas, jāiet vien ir. Apzvanīja visus Ogres pašdarbniekus un sarunāja tādu kā alternatīvo jogu. Ar paklājiņiem padusēs aizsteberējām līdz zālei.
Pretim apgarots čalis. Garš, ar mazu punčuku, jūras zilās biksēs. Stāv kā pats buda un māj. Atsmaidam, saskatamies un nodomājam: 'Kas par sieriem? '
Bet divas stundas pagāja neticami ātri. Viņš bija parūpējies par visu - svecēm, tēju, mūziciņu. Paralēli runāja par visādiem sidrabotiem stariem, kas iet caur mugurkaulu, par to kā savienojamies ar kosmosu un zemi un tamlīdzīgi. Kad sākās trauku skandināšana, radot skaņas, kas manas bungādiņas grieza kā sirēnsignāli, te tuvinoties, te attālinoties, es jutos pavisam ērmīgi.
Lai nu kā, beidzoties aktīvajai jogas daļai, aizsākās sarunas. Par krāsām, ziedītēm un pārtiku. Daži fakti man palika prātā. Sirds krāsa ir zaļā, dažkārt arī rozā. Taču pēc būtībubūtības zaļā...kosmiska savienošanās ar visumu, tiem cilvēkiem, kas to izvēlas, ar auru viss esot bumbās, arī zilā neesot skādējama, taču brūnā pavisam noteikti nav ieteicama garderobes sastāvdaļa - tā ir zemes krāsa. Zeme atņem enerģiju.
Vislabākā eļļa ādas ārējai mīkstināšanai ir iekšēji lietojama mandeļeļla. Efekts esot grandiozs.
Par dzērieniem.
Un te sākas interesantākā daļa. Anormāls pārbaudījums man.
Janvāris ir smags mēnesis.Daudzdaudz kafijas...tāpēc līdz jaunajam mācību gada sākumam, 31.janvāra rītam, es neizdzeršu nevienu pašu tasīti kafijas! Nevienu! No rīta pirms brokastīm es uztaisīšu pamatjogas vingrinājumus un atsacīšos no cukura. Yes! Daaaammmnnnnnn...tas būs tik grūti.
28,29,30 būs mani visu laiku smagākie rīti. Bet vajag vajag vajag vajag.
(:
tādu pasniedzēju es sev gribu!
a.yo!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru