 |
| Gribu (: |
Tikai nepārprotiet es mīlu savu mitekli un tā tālāk un joprojām bla bla. Bet nepamet sajūta, ka man kāds vienmēr gribēs nomainīt pamperus vai pabarot ar ābolu biezputru. Viss ir skaisti, sava istaba, savs remonts. Tur gan ir maza aizķeršanās ... remontu veicu es pati. m. tie, kas šeit bijuši klusē kā partizāni, esot mājīgi un tamlīdzīgi, kas liek domāt, ka ne man vienai šķiet, ka atrodos vismājīgākajā miteklī uz zemes. Ha. Bet visu veido tie mazie sūdrucīši, kas man apkārt. Jāsāk jau ar to, ka bērnībā mūs izdancināja pie visādiem māksliniekiem un pašdarbniekiem. Daudz kleksējumu ... ir arī kāds tīri vai pie sienas pieliekams. Darīts!
Visu jau vārētu ņemt un pārnest uz kādu jaunu mitekli, izlīmēt tur tikpat trakas tapetes, sakrāsot, salīmēt, piesist plauktus, novietot ierindā svečzaldātus un tā tālāk. jāpiebilst, ka gultu gan es līdzi neparkam. milzīga, ka tajā aprotēt ap savu asi piecas reizes un vienalga palikt mīlas kuģī. taču aizņem pusi no manas dārgās, necilās kvadratūras. Gadās?
Šodien nosūtīju piecas motivācijas vēstules, tikpat cv un pa virsu vienu lielu aizvienojumu, ka iepriekšējie centieni ir kaķim zem astes. Ah. tas liek aizdomāties ... kur gan kaķis paliktu pēc manas aiziešanas. Viņš mīl to sasodīto gultu. Lai jau tiek.
Esmu es tomēr aplami veiksmīgs cilvēks. Vai tad par tādu jūs nesauktu to, kurš uz ielas divas dienas pēc kārtas atrod naudu? ne jau divus santīmus. Piecus latus! Kā es te stāvu! Loģiski, ka jūs mani dēvēsiet par pašu veiksmīgāko no sastaptajiem cilvēkiem.
Ja šo blogu lasa labs cilvēks, pietamis visam labajam ar viņu, vēl vēlme man dot pajumti Rīgas centrā, raksti! Ha. Un patiesi, es neesmu vientiese?
Vēl pēdējā lūgsna pirms gulētiešanas un basta.
'DIEVS, DOD MAN
RĀMU GARU PIEŅEMT
VISU, KO NESPĒJU IETEKMĒT,
DROSMI
IETEKMĒT VISU, KO SPĒJU,
UN GUDRĪBU - VIENMĒR
ATŠĶIRT VIENU NO OTRA.'
jūsu. a. (:
yō.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru