piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

mi razbivaemsa

Ieraudzīju...iepatikās (:


Šodien es sevi piekalu pie galda. Ar sirdsapziņu pie pienākuma, kas nemaz nav mans. 
Bet re' es nemāku pateikt nē'...un labi vien ir. Jo citādi es nebūtu ne pavisam, ne pat mazlietiņ kādam vajadzīga. Kādam diplomam, kādai karjerai, kādam algas pielikumam. Un, ja Tu, man prasītu, ko  savā dzīvē esmu paveiksusi, es atbildētu, ka neko. Viņi gan ir paveikuši daudz. 

Ha! Lai Dievs jūs svētī, Mister Rouzvoter! 
Un tiktiešām, lai IR! Svētība un tamlīdzīgi.

'Savās iedomās esmu gleznotājs.
Tu to zini. Vai varbūt - nezini.
Un tēlnieks.
Man patīk redzēt,
Ko rokas dara ar vielu
Un viela - ar rokām.
Manas rokas
Un tas, ko rokas nu grib,
Tevi pārsteigtu.
Šobrīd pat - ja es būtu tur, kur tu lasi šīs rindas,
Ja lasi guļus,
Es atsegtu tavu vēderu.
Pareizāk: lūgtu, lai atsedz
Un ļauj manam kreisajam īkšķim
Novilkt hipotenūzu
Tumši cirtotam trijstūrim,
Tad rādītājpirkstu
Uzspiest tavas dievišķās nabas malai
Un turēt tā ilgi,ilgi.
Varbūt pusstundu.
Ērmoti?
Domāju gan. '
[Vonnegūts]


yo.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru