Pamodos ar sajūtu, ka nekas man neizdosies...izkāpu no gultas, aizšļūcu līdz virtuvei, ielēju aukstu kafiju, kas dedzināja manu kuņģi, pietamis vēl tā piedegušā sautējuma smaka.
Bet tad es sev teicu...saņemies tu sūda gabal' un dari. Uzmeistaroju karstu kafiju, uzsmērēju krējum-zaptsmaizi un ķēros pie zvanīšanas, e - ziņu rakstīšanas un tamlīdzīgi. Jāatzīst, ka visvairāk par visu mans ego zilonītis [ ha..tā es viņu dēvēju] necieš būt uzbāzīgam, sak' ja es tev neesmu vajadzīga, tu man ar' ...bēt šoreiz es to snuķi sasēju mezglā!
Un, jā, tas uzņēmums, kurš man kārojās, beigu beigās tākā piekrita palīdzēt. Pagaidām vēl neminēšu nosaukumu, taču, ir gaumīgs un inovatīvs. Un būs forši! Tā lūk!
Kāda ir mana doma - ej līdz galam, pat, ja dikti bailīgi un māc šaubas. Sets Godins runāja par bedri, kura ikreiz parādās pirms lielām lietām ... viena maza bedrīte nukā pārvarēta. Bet būs vēl daudz tādu, pie kurām stāvot es domāšu vai tas ir tā vērts. Lai nu kā, vienmēr, vienmēr, vienmēr ... ieliktais darbs atmaksājas!
Saulainu dienu! (:
 |
| mazāk muldi, vairāk dari |
a.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru