otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Dirty Blonde.




Bija vakars, kad es aizsūtīju savu motivācijas vēstuli, atbildēju uz pāris jautājumiem un tamlīdzīgi, jo es ļoti cerēju, ka izvēlēsies tieši mani. Mazu nevajadzīgu sūdiņu, kas kko vienmēr grib un cer. Kompis nokārās un es nokavēju termiņu. Lādēju sevi par to, ka, vienas klasiskas kļūdas dēļ, esmu palaidusi garām iespējams vienu no labākajām pieredzēm ... tas vakars bija totāls īgnucītis. Nosolījos mācīties no kļūdām. basta. Nākošajā dienā bija ūbergrand paziņojums, termiņš pagarināts vēl par vienu dienu! ūjē, laiks līdz pusnaktij. Visu dienu nobumbulēju apkārt. Pienāk desmit pm. parādās patīkams satraukums, jāķeras pie darba. Bet bļe, nav ne iedvesmas, ne gribēšanas. ko lai raksta? daudzdaudz jautājumu ... kur palika mācīšanās no kļūdām? izgaisa.čuduš.
Kaut kas saķērās un nostrādāja, ar Džurbi Tildi, mēs tomēr izdarījām labu darbiņu. Viss tika smuki nosūtīts un atlika tikai gaidīt. Bija maza, maza ticība liktenim, vēljomazītiņāka saviem spēkiem ... bet kā jau ar to ticību notiek, tā vienmēr nostrādā. 
Saņēmu e- pastu, ar ziņu, ka  Board of European Students of Technology mani atzinuši par vienu  no dalībniekiem Zviedrijas projektā. Baigais prieciņš un joprojām nepamet sajūta, ka kaut kas ir nepareizi, neiespējami un tamlīdzīgi. Tā gadās.
Nav jau misija uz Afganistānu or smth.  un pirmais intensīvais stoked mazliet apslāpējies. Ir simtiem citu domu, kas vēl jāpagūst, kas jāizdara. Attention whore, ambition bitch. Ha! (: Ne tik traki, nudien. Bet iemācīties novērtēt lietas man vajadzētu ... citiem vienmēr viss ir labāk. Citi ir skaistāki un gudrāki, citu greipfrūti ir sulīgāki, šokolāde uz mēles kūst ātrāk un kafija smaržo intensīvāk. 

Itkā visam būtu jābūt lieliski. Ja dari, tad notiek. Kādu vidi piesaisti, tādus cilvēkus sastopi. Jūt jau kontektiņu, pat, ja nepazīst. Bet čuijs, ka īstie cilvēki, nāk īstajā laikā, nepamet. 
Vēl kas ... dažubrīd mani pārņem sajūta, ka tie, kas mani nepazīst, pazīst vislabāk. Protams, ne tikai. Bet kkur tās molekulas saķeras arī bez stundām ilgas runāšanas. Ja man pasaka kaut ko tādu, kas bijis kā naglai uz galvas, es intuitīvi jūtu, ka kosmoss runā. 

Šī sestdiena bija vēl viens uzlikts ķieģelis manas perestroiokas stadijā. Ha. Sēdējām ar meitenēm  Lidiņā, pēc filmas noskatīšanās, žestikulējot stāstīju par savām jogas nodarbībām. Tika izteikts verdikts, ko esmu jau dzirdējusi ne reizi vien, par manu dzīvi varētu filmas uzņemt. Par visiem varētu. Ha! Apvienosim visus žanrus un būs. (: pati par sevi sasmējos. Neļausim patiesībai sabojāt labu stāstu. 
Vēl es tiku dēvēta par Annu Kareņinu, iespējams dēļ cepurītes, iespējams dēļ stājas, iespējams dēļ cigaretes ... iespējams. Bet es jutos labi. labāk kā esot es pati. 

Nu gan samuldējos. Bet paldies. Par būšanu. 

yō. (:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru