piektdiena, 2012. gada 27. janvāris

Hold me dearly.

sadzirdēju, sajutu un gribēju, lai arī jums...


šodien man teica, ka es izskatos skumja. bet tieši šodien es ticu, ka rītdien būs pavisam jauki. 


un arī jums. 
a. 

ceturtdiena, 2012. gada 19. janvāris

!





Iespaidojusies no Ziedoņa tīšanās, es tāpat par mīlēšanu. Bet, iespējams, mēs par vienu un to pašu.
Būšanu daļai no kamola.
Man ir apnicis kļūdīties. Ie –mīlēties, sa- mīlēties, iz –mīlēties un tikpat ātri at – mīlēties, no – līmēties.
Gribas, lai viss salīmējas kopā un vairs nenotiek cikliskā augšā, lejā sajūta, kad augšā ir gandrīz vai pārāk labi un lejā ir tik, tik slikti, ka vairs nekur.
Es vairs negribu par tevi sapņot, manī atlicis druska tava smaida un tavu smieklu. Manī palicis druska sajūtas, ka tu esi īpašs un tikai man.
Ar savu trešo aci ieraugu, ka īpašs esi ne tikai man un ne vienai. Ieraugu tevi un sevi veikala atspulgā, mēs esam divi vieni, starp mums krīt gaismas stars. Tu man met ar savu ēnu, kur palicis tavs smaids?
Es tev pieprasu vienu iespēju ne – ie –mīlēties. 

a.

sestdiena, 2012. gada 7. janvāris



Ejot cauri puķu tirdziņam, nespēju sev pateikt nē, mazs podiņš ar tulpju sīpoliem, būšot sarkanās zvaigznes. Tāds tas nosaukums maniem jaunajiem mājas iedzīvotājiem. Un, forši iegūlās jaunajā, sarkanajā krūzē, kas uz plauktiņa vientuļi gaidīja sabiedrību.
Man tā nekad pa īstam nav sanācis par kādu rūpēties. Nav sanācis, jo nav, nav sanācis, jo nemācēju. Ar dzīvām būtnēm attiecības ikreiz saspīlējās. Mana uzmanība bija tik niecīga, ka puķes novīta, kaķis notievēja.
Beidzot es GRIBU uzņemties atbildību!
Jaunā gada pārbaudījums Nr.1. Nedzīvot tikai sev, bet atcerēties par sev apkārt esošajiem.
Būs, kas mani sagaida mājās, būs, dēļ kā atgriezties. 
Vai kā man gribas dejot! 

trešdiena, 2012. gada 4. janvāris

Raksti.


´Sapņo un tu nebūsi mazs:Visa pasaule tevī liesies kā kvass’
Tā rakstīja Čaks un tā saka meitene, kas sēž savā mazajā mansarda istabiņā, klausoties lietus sišanos pret stiklu. Esmu laimīga, jo man ir sava nosacītā brīvība,   man ir sapņi un man ir iespējas tos realizēt.
Vēl man ir vecs pilsēt- ritenis ar ko traukties pa Amsterdamas ielām, kanāls, kurā ik vakaru lūkoties. Man ir skaisti cilvēki apkārt. Daudz, daudz darbu. Daudz ceļošanas, daudz iespaidu.
Man ir šausmīgi silta svece pie gultas. Un milzīga gulta!
Man ir tavi smiekli atmiņā un man ir milzīga enerģija. Tāda, ko ar rokām nevar aptvert!
Tiem, kam nav plānu...nopērciet skaistu plānotāju, nežēlojot naudu. Tik skaistu, lai tajā gribas rakstīt un zīmēt un daudz.
Rakstiet par sapņiem. Tie  pazudīs no sapņu plauktiņiem un kļūs par ikdienu. Re’būs vieta jauniem. Un dzīvosiet skaisti!
Man tik ļoti gribas ar tevi smieties! Tā...no visas sirds smieties!