trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

Meitenei sagribējās romantiku.

'A Single Man' mūziciņa. Paldies Jūlijai! :] Pati tiktāl nebiju aizklausījusies.O!Laikam neesmu vienīgā, kam to romantiku.
Tā notika vakar, kad emociju purva ietekmē atvēru Džonsa Faulzsa 'Franču leitnanta draudzeni'. Izrādās, ka grāmata 1981. gadā tika ekranizēta. Galvenajā lomā Merila Strīpa. Tas šobrīd liekas ārprātīgi piemēroti, bet filmu vēl neskatīšos. Izlasīšu grāmatu un ļaušu  'nosēsties'. 
...
Šodien esmu padarījusi nejēgā jēdzīgas lietas. Uzkrāsoju nagus, pēc divām stundām nagu laku notīrīju nost. Pasēdēju pie televizora, katram kanālam vienlīdzīgi veltot 5 minūtes. Lasīju grāmatu.Mēģināju mācīties. Bļin. un tā paiet mans laiks. 
Pašai uz sevi dusmas...cik gan daudz laika paiet arī tam. Dusmām. 

Bet vakarā es došos uz Rīgu. Hamletu! ... un Naktī es noteikti iztukšošu to vienu alus bundžu, kas stāv uz mana balkona. Mani gan urda nepacietīga kņudoņa pakrūtē...šī slaistīšanās novedīs pie alkoholisma.Pasarg'... 

Par to runājot...

Manas omes ir vienas jestras kundzītes. Viņas uzskata, ka svētki ir paši jaukākie dzīves mirkļi. Man ne, Jo kūka nav iemesls justies labi, to var dabūt arī dienās, kad pie tevis neierodas pārdesmit radinieku, kad māju nav jāizšruba tā, ka pat pašai sev jāaizliedz elpot, lai perfektā kārtība saglabātos līdz viesu ierašanās brīdim, kad   nav jāstāsta kā tev iet, kā ies, ko dari, ko darīsi, kāpēc un tamlīdzīgi... kad nav visu iepriekšējo vakaru un dzimšanas dienas rītu jāstāv pie plīts un jāgatavo. Un tā tālāk un tā joprojām.
Bet omes to dievina! Viņas gatavas runāt visu vakaru, gatavas apēst pusi kūkas un izdzert visu liķieri, lai pēc tam gražotos, ka ir galīgā ķitelī un kāds kauns, nudien' . 

....
To es rakstīju vakar. 
Bet šodien. Es pamodos ne savās mājās, taču tikpat jaukās. Pēc aukstas un sniegotas nakts ar sarunu pildījumu, tenkošanas, siermaizēm un kokosriekstu končām. Bija jauks maucieniņš 'Hamletā'. Tā aizmiršanās mūzikā, kas mani iedvesmo. Ved pie prāta, ka katram ir sava vieta, sava skatuve un sava mūzika, ko komponēt. 
Mēs jau varam censties būt tur, kur mums šķiet, ka jābūt. Pienākuma, ambīciju un pieraduma pēc, bet tas, kur beigās attapsimies ir gluži ne mūsu pilnīgā varā. O! Katram ir iespēja izvēlēties. Uūjē... mana izvēle ir atrast pavisam skaidru taku, iemīt vēl pārdesmit tai blakus, izveidot lielceļu un braukt kopā ar jums. 


Un tagad es mācīšos!! Ha (: 


You r funny! Y r an animal! 

yo.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru