YO.

Nu ko.

Šis laikam tad nu ir pēdējais šī gada ieraksts. Sēžu savā 'diskocepurē ' un spēlējos ar sveces sveķiem. Fonā skan  The Rolling Stones - Y can't always get what you want. Pēc pusstundas būs jāauj kājas, jāvelk mētelītis un jādodas. Man tiešām gribas 'doties' ...

Kanēļmaizes  un magoņmaizes jau kā čuč manā groziņā. Šodien bija ikgadējie cepšanas prieki...un man patīk. Tad mēs esam kopā. Ģimene.

Un man ir piemīlīga ģimene, ne tāda, kas uķinās un puķinās. Bet kad vajag, viņi ir. Par to paldies. Ak'jā...es pietiekoši bieži nepasaku - mīlu. un paldies. Bet tas tikai tāpēc,ka man ir bail, ka viss pasacītais kļūst neīsts. Viņi taču to tāpat zin.

...Mana ģimene ir ne tikai mana ģimene..tie ir arī mani draugi. Un, paldies, visai organizētajai mafijai tur augšā, kas 'atdeva' man dārgus cilvēkus. Saldumi un banalitātes...kā vienmēr. Ha!

Es par viņiem rakstīšu, to man jāapsola. Tur ir tik daudz interesanta. Un man gods būt daļai no tām intensīvajām sajūtām.

Var palūgt vienu cigareti?

....

yo.laimīgu jums to - nu to to...ha! ;] bučbuč.