trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Mana nelāgā vientulība...

 Šodien ir manas omes oficiālā dzimšanas diena, neoficālā, bet īstā bija 18.decembrī...redz'agrāk, tad, kad mūsu vecāki uz skolu gāja - 30 grādos, mērojot visus 10 kilometrus, un NEKAD NEKAD par to nežēlojās...tad arī bērniem dzimstot tie netika reģistrēti tā uz knipi kā mūsu laikos. Līdz reģistram bija jātiek, bet zirgi nudien neesot bijuši tik ātri spēkrati, lai to tā uzreiz, tāpēc, kad nu tika, tad arī spieda zīmogus.
Divas dzimšanas dienas, īstā un otrā, nav sliktākais. Un vēl forši, ja vārds ir Beāte - Anna - Linda - Laura un sazinkas! Ojes...party every day, party every day. 
Ņe o tom. 
Redz'man ir palaimējies ar to, ka mani vecāki ir šķīrušies. Tad ,pēc visiem dabas likumiem, man būtu jābūt divām dāvanām - no papiņa un māmmiņas. Taču pateicoties 'fak yū krīze' tā nav. Tomēr vai nav brīnumaini,ka esmu aplaimota ar diviem garīgajiem skolotājiem [???] ...
Mamma māca labas lietas - tiktotikto,ko vajag, tēvas arī ...tā domā viņi. Taču cīnoties pretējās frontēs viedokļi, nezinu, pie visiem velniem, kāpēc, vienmēr dalās. Mamma ir dvēseliska māksliniece, tēvs sasodīti racionāls fizikmatemātik prāts'. Es mētājos kkur pa visu - HAOSĀ!

....

Ir pēcpusdiena - 2pm. Ap galdu sēž mans tēvs, brālis nr.1.,brālis nr.2, tēva draudzene / vēljoprojām šaušalīgi nelāgi šķiet 40 + sievieti dēvēt par draudzeni/ , ome /tā, kurai dzimšanas diena/ un es. Ir kāposti, kotletes, kartupeļi, siļķe, kkas nenosakāms un tad gardumi. A- ha. 
Situācija kā katru reizi - skaļi tiek diskutēts par politiku un ekonomiku. Tēvs izmet pa kādam neveiklam jokam, par kuru ņirdz tikai viņš pats, ome cenšas pārbļaut tēvu un tēva draudzene dusmīga par tēva komentāriem bļauj uz viņu, brālis nr.1 smejas par omu, brālis nr.2 smejas par brāli nr1. Es tikai izliekos, ka klausos, taču nedzirdu NEKO. Grrrr....
Mana tēva joki:

1.Ome:  Sagrieziet Pamelo,lūdzu!
   Tēvs: Pamelai bija lielāki! haha.

2.Tēvs: A. / pieņemsim tā mani sauc/ vīrs nomirs no gastrīta!
   Es: Kāpēc?
   Tēvs: Vai tad tu māki taisīt ēst! haha.
 [Šis joks ir katru mielastu sastāvdaļa. Urrrāaa!]

Jāatzīst, ka ar tēvu nedzīvojam kopā jau no 2000.gada...Viņš nekad nav bijis manas ikdienas konstanta sastāvdaļa. Tiekamies svētkos vai brīvdienās. Es mīlu savu tēvu, taču pie humora jāpierod. 


....

Vakarā es devos uz jogu. Skolā, kurā meditatīvi ieslīgstu kosmosā, notika balle un es, ļepatojot garām, šķielēju uz stūra zālīti kūpinošajos čaļos un djevkās, kas steidza ietriekt sevī pēdējo alkoholisko žļuru, pirms došanās iekšā ballē. 
Ha. Skolas balles man asociējas ar piesarkušu direktoru, informātikas skolotāju, tehnisko darbinieku vai whatever kādu vīriešu sugas pārstāvi, kas laimīgs par iespēju oficiāli [jo ,kas tā par skolas ballīti ,bez direktora - ti volēee? ] pabūt visu nerātno skolotāju vidū...viņš piesarcis štopē māgā gaļas pīrādziņu un slavē savas kolēģītes par veiklajām rokām un spraunajām kājām, kas aptekalē viņa taukaino un drebelējošo kuņģi. Visi rauj iekšā grādīgo un neveikli ar acīm mirkšķina deju zāles virzienā -sak'tur tak prīmā! Var piespiest pie krūts, stingrā tvērienā griezt pa riņķi, lai jūt, ka īsts vecis.Hell yeah.

Kas notiek pēc balles? Hujviņzin' 

....

Vēl es neESMU viena. Man ir Selindžers un skan ...

Man jau tā tīri labi patīk, ja vien ...netrūktu mazulietiņ  siltuma. Yo.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru