Ir grūti nemīlēt, ir grūti mīlēt. Ir grūti būt ar kādu kopā, ir grūti būt vienam.Ir grūti runāt, ir grūti klusēt.
Ir grūti atzīties, ir grūti turēt noslēpumus. Un tamlīdzīgi.
Ir grūti atzīties, ir grūti turēt noslēpumus. Un tamlīdzīgi.
Bet ir viegli pasmieties par to, kā nav. Joks beigsies, smiekli apklusīs, pēc tam atkal viss būs kā vienmēr.
Kad es biju maza, viss bija daudz vienkāršāk. Taču man nepatika, ka mamma ar tēti strīdējās un beigu beigās izšķīrās, man nepatika arī tas, ka man lika izvākties no savas iemīļotās istabas un doties uz pavisam draņķīgu rajonu, kas tagad ir manas mājas. Man nepatika brīži, kad es attapos pie meliem un nezināju kāpēc. Man nepatika, kad man neļāva sapņot. Es baidījo aizskatīties un pazust domās, jo tad man prasīja par ko es domāju, bet varbūt es negribēju to stāstīt un varbūt jums tas nemaz nebija jāzin.
Un tas turpinājās arī pieaugot. Es satikos ar cilvēkiem, kas meloja. Viņi dažkārt meloja man, taču visbiežāk viņi meloja sev. Arī es sāku melot.
Tagad ir baīīīsi grūti pateikt, kas bija taisnība.
Mana visulaikulielākā atzīšanās vēl sekos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru