pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

Dezorientējošu vārdu lavīnas.

Es daru lietas tā, lai citi pamana, cik labi tās daru.
Daži fakti par mani:


Es nemīlu rakstīt. Jo [? ] man nepadodas. Dzimusi un augusi filologa ģimenē, kur krustamāmiņa un visa draudzīgā, apkārt skandošā komūna ir tā paša aroda pārstāvji. Man riebjas likt komatus, sekot līdzi vārdu pareizrakstībai, locīšanai un teikumu stilistikai. 

Daudz lasu. Jo tos, kurus es lasu, tie māk rakstīt un viņiem sanāk. Man ļoti patīk citēt, Jo tie, kurus es citēju - tie pasaka visu daudz skaidrāk, kā to spētu izdarīt es.

Esmu haoss un nav nekā daudz, kas manī varētu patikt, bet lielākoties man ir tā laime cilvēkiem patikt. Par to man ir divas teorijas:
1. Man blakus ir ērti justies gudram;
2.Es neprasu daudz - uzmanīgi klausos, māju ar galvu tikai tad, ja jūtu absolūtu nepieciešamību savam sarunas biedram norādīt, ka vēljoprojām esmu stoked par visu pateikto;
3.Traki mīlu iesaistīties everģēlībās!

Manī ir miljoniem pretrunu un es neesmu izskatīga, taču no dažiem leņķiem izskatos pat tīri pievilcīga. 

Dodu priekšroku kedām, nenosakāmas formas cepurēm - ar bumbuļiem, spīguļiem, puķēm utt., vēl man patīk rakstaini dūraiņi. 


Agrāk pat filmas nespēja noturēt manu uzmanību, taču draudzība ar topošo filmu režisoru man lika aizvērt muti un skatīties...tad es sapratu, ka ir filmas, kas var aizvērt manu sasodīto verbālo atveri arī dabiskā ceļā... Tagad, kad vairs neesam kopā man nav vagara, taču filmas skatos tāpat. A-ha.  

Esmu ūber stūrgalvīga - ja kaut ko izdomāšu - izdarīšu, lai vai kas. 


Man pietiktu ar lielu matraci, kafijasautomātu, mūzikas atskaņotāju un grāmatām.

Tagad manā istabā ir veļasmašīna...ceru,ka ne uz ilgu laiku. 


Yo.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru