pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

Vēljoprojām par mani.

Tagad sanāks gluži kā ar Vitju un jokiem.

Savu iepriekšējo ierakstu sāku ar vārdiem - "man nepatīk rakstīt"
Tad rodas jautājums, ja jau nepatīk, kāpēc raksti?

a- ha.lūk'te i' būs storijs

Es nebiju pats talantīgākais bērns. Bērnudārzā gāju logopēdiskajā grupiņā - tikai tāpēc,ka mani brāļi šļupstēja un vervelēja vienā laidā / esmu vecāko dvīņu jaunākā sistra/. Mani ,bez šaubām, aizsūtīja uz to pašu "Zelta Sietiņu", to pašu grupiņu. Biju klusa un nemanāma, kaut gan pat tad, biju gatava iesaistīties visās everģēlībās - pudeļu mešanā no piektā stāva un virtuves dedzināšanā.
Skolā es sāku iet 6 gadu vecumā un izcēlos ar pārlieku radošumu uz sava 'darba galda', respektīvi, blakus visiem 'izcili' bija komentārs par plašo vērienu rokdarbu veikšanā.
Lai gan spožs mans prāts bija tikai till certain extent, es pamanījos 9.klases izlaidumā iedegt 'klases labākā skolnieka' goda sveces.../ tas bija liels pārdzīvojums maniem vecvecākiem, kas lēja prieka asaras, bet man tas bija MURGS! jutos neveikli un klumzīgi... vienā vārdā - nepareizi /
Vidusskola bija kā saldais ēdiens pēc samocītas, gumzīgas,ļēpīgas un tuntulīgas pamatskolas. Pubertāte and all that shit. ofūl.
Mana klase bija lieliska, mūsu koorporācija apskaužama, un ,jā, tur es iepazinos ar cilvēkiem, kas vēljoprojām ir daļa no manas dzīves...bet par to kādā citā ierakstā.
Arī vidusskolā biju izveicīga mācībās - ķīmijā, fizikā, matemātikā, pastiprināti urķējos vēsturē un politikā, biju sajusmā par literatūru, dziedāju korī, nodarbojos ar vieglatlētiku.
Un, lūk' - tas bija iemesls kāpēc es daru, ko daru. Kam padodas pa lielam viss, tas neder absolūti nekam. Es tik par sevi... Man patīk, kad tieku izsista no savas komforta zonas.Un es tieku...
....Man riebās ekonomika līdz mielēm. Skolotāja bija garlaicīga, monotoma, pelēka būtne, kas lasīja no lapas. Es negāju uz stundām un visi beigās dabūja vienlīdzīgi - 8.Nu, WOOW. Super?
Kad pienāca laiks izvēlēties, kurā unversitātē stāties, man nebija ne mazākās poņas, ne ņuhas. Izsvaidīju naudu pa labi, pa kreisi, maksājot reģistrēšanās maksas teju katrā no programmām. Rezultāts? Tiku.
Taču tas tikai pastiprināja manu neziņu'līdz es paliku, kur bija visvieglāk. Ha'- vienīgajā no vietām, kas man patiesi izsauca nelabumu jau tad.


Ir trešais gads RTU IEVF...pēdējais. Apčī. yes! Taisnība. Nebija jau tikai slikti...pusgadu studēju Dānijā...nu'ja..tā arī vienīgā labā lieta.

Tāpēc varu teikt! - es daru to, kas man nepadodas! Yo.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru