pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

1.2.3.





Tā nu tas ir. Dienas darbi ir padarīti, dzīvoklis izsūknēts, veļa izmazgāta, produkti iepirkti un atsēžos dīvānā. Vienā rokā kolas skārdene, klēpī dators. Fonā skan filma „ Silence of the sleep” .
Man patīk kā atsprāgst dzelzs aizdarīte un putojošā dzira parādās uz metāla vāciņa. Mazie, ļaunie enerģijas devēji – kafija, kola.
Es celšos un došos gatavot, tas nenotiek bieži, bet šodien atcerēšos mājas, sautēšu puķkāpostu, cepšu un kausēšu sieru.

Dzirdu, kā virtuvē rosās spānis, ļaušu puisim izpausties un tad ieņemšu viņa vietu. Man prasās privātumu, par spīti sajūtai, ka gribas cilvēkus, gribas emocijas un sarunas. Tikai tajā mēs atrodam paši sevi.
Kā tas bija vakardien. Sarunas pie apaļā galda, par to, kas mūs padara pilnīgākus. Un, viņa vārdi – „ with him you are more complete” , tas laikam parāda, cik svarīgi būt īstajā vietā, ar tā brīža īsto cilvēku. 
Ārā ir pasakains rudens. Anglijas saule, tā lietus. Krāsainās lapas, pelēkās debesis.

a.
Gospeļi ©

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru