Tā nu tas ir. Dienas
darbi ir padarīti, dzīvoklis izsūknēts, veļa izmazgāta, produkti iepirkti un
atsēžos dīvānā. Vienā rokā kolas skārdene, klēpī dators. Fonā skan filma „
Silence of the sleep” .
Man patīk kā atsprāgst
dzelzs aizdarīte un putojošā dzira parādās uz metāla vāciņa. Mazie, ļaunie
enerģijas devēji – kafija, kola.
Es celšos un došos
gatavot, tas nenotiek bieži, bet šodien atcerēšos mājas, sautēšu puķkāpostu,
cepšu un kausēšu sieru.
Dzirdu, kā virtuvē rosās
spānis, ļaušu puisim izpausties un tad ieņemšu viņa vietu. Man prasās
privātumu, par spīti sajūtai, ka gribas cilvēkus, gribas emocijas un sarunas. Tikai
tajā mēs atrodam paši sevi.
Kā tas bija vakardien.
Sarunas pie apaļā galda, par to, kas mūs padara pilnīgākus. Un, viņa vārdi – „
with him you are more complete” , tas laikam parāda, cik svarīgi būt īstajā
vietā, ar tā brīža īsto cilvēku.
Ārā ir pasakains rudens.
Anglijas saule, tā lietus. Krāsainās lapas, pelēkās debesis.
Gospeļi ©
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru