Draugi, esmu atpakaļ no viena traki laba pasākuma. Vai jūs ziniet to sajūtu, kad viss ir tieši tik pareizi, lai skaļi kliedzot, mītos pretim lietum?
19.06 paķēru savu mazo velosipēdiņu pār plecu, t – kreklā, kedās un savos nodrillētajos džinsu šortos, ar mūziku sirdī, devos Dobeles virzienā.
Pārsteigums nr.1 - Vilcienā uz Liepāju bija televizori! Un tualetes ar roku ziepītēm;
Pārsteigums nr.2 – Dobelē dzīvo ne tikai bamšļu dzērāji;
Pārsteigums nr.3 – PSRS bija prostitūtbeibes par 25 rubļiem, bet vārtrūmēs varēja nocopēt pat par 10 un 5;
Pārsteigums nr.4 - Vīrieši nepalīdz grūtniecēm ar ratiem, bet blondīnei ar riteni gan. Sasodītie mūlāpi;
Pārsteigums nr.5 - Biju piparkūku darbnīcā. Uzzīmēju marihuānas čali.
Pārsteigums nr.4 - Vīrieši nepalīdz grūtniecēm ar ratiem, bet blondīnei ar riteni gan. Sasodītie mūlāpi;
Pārsteigums nr.5 - Biju piparkūku darbnīcā. Uzzīmēju marihuānas čali.
FAKTS: Viktors krāc kā traktors. Ievai tas jau ir pieradums, bet man vēl joprojām šķiet, ka tiek uzarta zeme.
Rīgā es satiku Ievu ar Viktoru un Žeņu ar Krišu. Saku vienu reizi un pēdējo, mūziķi ir viena perfekta kompānija ;].
Mēs tikām līdz Dobelei un tad ar riteņiem līdz pat Kroņaucei, tīri tā – kādi 20 km kopā. Vakars ar Tērvetes alu un Ievas mammas ceptajiem pīrāgiem. Saspiedušies vienā mazā, šaurā gultiņā mēs laidāmies miegā, lai nākamajā dienā pievarētu ceļu līdz Tērvetes dabas parkam, izbraukātu arī to. Un un un un un …tur bija tik anormāli lieliski, fantastiski, dievīgi un tā tālāk, tā joprojām. Satikām rūķu mammu un velna māti, dzērām visādas dziras, spēlējām, dejojām, dziedājām. Izrāpojām visas atrakcijas, fotografējāmies pie koka sēnēm :S. Galu galā tikām pie vairākām lietus gāzēm un pat slēpšanās lapenēs maz ko līdzēja. Tādi netīri, salijuši un izsmējušies, mēs pašā vakarā mināmies mājās, lai piepildītu punčus ar dārza čerešņiem, zemenēm, rosolu un tikko grillētiem vistu stilbiņiem.
BET, nesaki ne pieci, kad mājupceļā Agnese ieraudzīja Tērvetes alus darītavu ar izlejamo alu. Un 1,40 LS par 2l? KO? Mēs sapildījām divas pa divi un tur pat arī vienu izdzērām, lai plecos nespiež. Tālāko ceļu grūti izstāstīt…
Es redzēju pasakainu dabu, kopā ar suņukiem Bellu un Loti, raudzījāmies saulrietu, kopā ar kaķi Sofi jūsmojām par saullēktiem.
Es vēl reizi pārliecinājos, ka mīlu Latviju vairāk par jebkuru citu zemi. Ne tikai dabu, bet dziesmas, zemes siltumu un cilvēku humoru.
Tādi bišķi greizsirdīgi, maķenīt skaudīgi, ietiepīgi un padumji, bet visumā labi cilvēki!
a.
And I love You more than any one else, my LV babe!
AtbildētDzēstSadzērusies vīnu, man ir varens prieks un galvā totāla diskotēka. Es gribētu uz Tallinu vai uz Romu, vienalga...galvenais, ka kopā un ir totāls prieks, par Tevi, par Tavu prieku - par drauga prieku. Un tad mājās, pēc kilometru detonēšanas, galvenais, ka mājās.
Paldies, par draudzību un tiem trakajiem brīžiem kopā - ar žurku vai bez :D Par kafiju un otrajām mājām ;]
AtbildētDzēst