 |
| TO THE POOL |
Tā par sevi runāju es, lai par mani nerunātu citi.
Šodien es atskatos uz vakardienu un viss šķiet loģiskāks kā jebkad. Nezināt mēru, nejust kontroli, pazust sajūtās...atrasties pazudušai, lai atkal mestos destruktīvā žēlošanā. Saprast, kas slēpjas aiz dažkārt zvērīgajām skumjām, kas cikliski nomainās agresijā. Pret sevi un visjaukākajiem. Nunē. STOP! AGAIN?
Man pašai krīt uz nerviem poētiskā diršana par to, kā es pazudīšu bangojošā jūrā ar akmeni piesietu pie kājas, jo pasaulei es neesmu vajadzīga. Tikai ēna kā nekad nezūdošs tēls... sekos jūsu eksistencei.
Vai kaut kā tamlīdzīgi.
Ja Tev nav kompānijas. Pazvani man. Uzraksti. Uztvīto.
Viss būs forši.
a. (;
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru