Raksti.

´Sapņo un tu nebūsi mazs:Visa pasaule tevī liesies kā kvass’

Tā rakstīja Čaks un tā saka meitene, kas sēž savā mazajā mansarda istabiņā, klausoties lietus sišanos pret stiklu. Esmu laimīga, jo man ir sava nosacītā brīvība,   man ir sapņi un man ir iespējas tos realizēt.

Vēl man ir vecs pilsēt- ritenis ar ko traukties pa Amsterdamas ielām, kanāls, kurā ik vakaru lūkoties. Man ir skaisti cilvēki apkārt. Daudz, daudz darbu. Daudz ceļošanas, daudz iespaidu.

Man ir šausmīgi silta svece pie gultas. Un milzīga gulta!

Man ir tavi smiekli atmiņā un man ir milzīga enerģija. Tāda, ko ar rokām nevar aptvert!

Tiem, kam nav plānu...nopērciet skaistu plānotāju, nežēlojot naudu. Tik skaistu, lai tajā gribas rakstīt un zīmēt un daudz.

Rakstiet par sapņiem. Tie  pazudīs no sapņu plauktiņiem un kļūs par ikdienu. Re’būs vieta jauniem. Un dzīvosiet skaisti!

Man tik ļoti gribas ar tevi smieties! Tā...no visas sirds smieties!