´Sapņo un tu nebūsi mazs:Visa pasaule tevī liesies kā kvass’
Tā rakstīja Čaks
un tā saka meitene, kas sēž savā mazajā mansarda istabiņā, klausoties lietus
sišanos pret stiklu. Esmu laimīga, jo
man ir sava nosacītā brīvība, man ir sapņi un man ir iespējas tos realizēt.
Vēl man ir vecs
pilsēt- ritenis ar ko traukties pa Amsterdamas ielām, kanāls, kurā ik vakaru
lūkoties. Man ir skaisti cilvēki apkārt. Daudz, daudz darbu. Daudz ceļošanas,
daudz iespaidu.
Man ir šausmīgi
silta svece pie gultas. Un milzīga gulta!
Man ir tavi
smiekli atmiņā un man ir milzīga enerģija. Tāda, ko ar rokām nevar aptvert!
Tiem, kam nav
plānu...nopērciet skaistu plānotāju, nežēlojot naudu. Tik skaistu, lai tajā
gribas rakstīt un zīmēt un daudz.
Rakstiet par
sapņiem. Tie pazudīs no sapņu
plauktiņiem un kļūs par ikdienu. Re’būs vieta jauniem. Un dzīvosiet skaisti!
Man tik ļoti
gribas ar tevi smieties! Tā...no visas sirds smieties!
Starp citu jauki skan - vecpilsētas ritenis =)
AtbildētDzēst:>
AtbildētDzēst