trešdiena, 2011. gada 27. aprīlis

Kur paliek vārdi?


Ir tieši viens pareizais brīdis, lai mēs satiktos. Mēs draugi, d-biedri, pasaules klaidoņi un hipiji. Mēs, kas gribam, lai cilvēki dzied, mēs, kas ejam ar smaidu un nesam prieku. 
Dažkārt nākas gaidīt un atteikties, bet galu galā bijis kā jābūt. Mēs varam nezināt, kas esam, bet zināt, kas gribam būt, jo dzīvojam, lai mainītos un mainītu.
Tava enerģija, azarts, uzdrīkstēšanās. Spēja dalīties un dot. 
Es zinu, ka man uzliktie piedzīvojumi ir tie, kurus es varu izdzīvot. Pat tad, ja sev neticu, kāds tomēr man tic... 

Esmu gatava zaudēt, ja vien tas mani iemāca pārvarēt bailes. 


Reiz es pateicu, JĀ. 
Jā, lai notiktu, kas notikdams, ticībai, ka viss būs ūberkruta. 
Ja neviens tev neuzdod šādu jautājumu, iespējams, ir laiks to uzdot pašam sev. 


Kas ir tavs izaicinājums?


a. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru