Paklausieties sevi no malas. Cita skaņa, cita nozīme. Nekas absolūts šajā tēmā nepastāv, bet momenta skaudrā sajūta. Ieslodzīti baiļu būriešos, mēs kuļamies kā nu mākam. Spēlējamies ar vārdiem, acu skatieniem. Jūtamies nedroši/pārdroši. Viss ir tikai moments.
Bet mums jau nevienu nevajag, tā jūs apgalvojat pēc pirmajām divām glāzēm. Pie piektās un sestās jums jau vajag. Bet pēc pāris pudelēm ir pilnīgi vienalga. Par to domās rīt.
Taču no rīta pieslēdzas mr.prāts, mr.kauns, mr.sirdsapziņa. Un konference iet vaļā.
Es neapgalvoju neko, neesmu droša vai vārds no manis sacītā ir tiesa. Manā baiļu būrī ir paranoja no ārējām interpretācijām, jo visdrīzāk tās nebūs pat tuvu tam nepareizajam, ko jūtu.
 |
| Valmieras ģimnāzijas danči. |
Taču dziedāšana ir ģeniāli anestezējošs līdzeklis. Sajūtas/emocionālās vibrācijas/kopkoris. Tāpat kā rokenrols un dejas. Par spīti visam, kas nenotiks es esmu diezgan pārliecināta, ka visam ir savs laiks.
"Let's just try to have a marvelous time this weekend. I mean not try to analyze everything to death for once, if possible. Especially me. I love you."
- J.D. S.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru