Cilvēcīgums
- cilvēk – kļūdas, cilvēk – vājums, viss un ap cilvēku ir vairāk vienkāršs kā sarežģīts,
vairāk neizprotams kā ikdienā tverams.
Negribas
būt pārcilvēkam, bet, līdzko tuvojamies cilvēkam, saprotam, mazāk kā jebkad
vēlamies būt cilvēcīgi, jo tas nozīmē būt līdzīgam.
Pārāk
plašs apzīmētājs nevienam nešķiet pievilcīgs. Individualitāte par spīti valdošajam
globalizācijas procesam, un pievērsim acis uz aitu bariem ceļa vidū, bet meklēsim
violeto govi, kas kā identifikācijas objekts kalpos sevis pieklājīgai
izcelšanai saulītē.
Taču,
līdzko pienāk vakars un aizkari ir aizvērti, cilvēks atkal vēlas kļūt cilvēks. Pasargāts,
saprasts, apmīļots/ samīļots, īdzīgs, dažkārt sarežģītāks kā citkārt, bet
cilvēks.
Roboti,
atļausim sev saiet dēlī laiku pa laikam. Varbūt tā ir iespēja ļaut sevi
uzgriezt no jauna. Varbūt kādam, kas zina, kā to izdarīt labāk par tevi pašu.
a.
tiktik tā, ka TIEŠi tā :] laiks robotiem atplīst pavasara saulītē.
AtbildētDzēstJā! ;] eh, atpakaļ to pavasara siltumu!
AtbildētDzēst