ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis



Cilvēcīgums - cilvēk – kļūdas, cilvēk – vājums, viss un ap cilvēku ir vairāk vienkāršs kā sarežģīts, vairāk neizprotams kā ikdienā tverams.

Negribas būt pārcilvēkam, bet, līdzko tuvojamies cilvēkam, saprotam, mazāk kā jebkad vēlamies būt cilvēcīgi, jo tas nozīmē būt līdzīgam.

Pārāk plašs apzīmētājs nevienam nešķiet pievilcīgs. Individualitāte par spīti valdošajam globalizācijas procesam, un pievērsim acis uz aitu bariem ceļa vidū, bet meklēsim violeto govi, kas kā identifikācijas objekts kalpos sevis pieklājīgai izcelšanai saulītē.

Taču, līdzko pienāk vakars un aizkari ir aizvērti, cilvēks atkal vēlas kļūt cilvēks. Pasargāts, saprasts, apmīļots/ samīļots, īdzīgs, dažkārt sarežģītāks kā citkārt, bet cilvēks.

Roboti, atļausim sev saiet dēlī laiku pa laikam. Varbūt tā ir iespēja ļaut sevi uzgriezt no jauna. Varbūt kādam, kas zina, kā to izdarīt labāk par tevi pašu. 

a.

2 komentāri: