sestdiena, 2011. gada 3. septembris

Tev patīk pieklauvēt, bet neienākt.




Es tev rakstu katru dienu. Smiltīs, aizsvīdušos mašīnu stiklos, bīdu mākoņus un ceru, ka vismaz reizi tu izjutīsi to pašu. Neaizsniedzamu, bet tīru prieku par kādu, kurš nav tavs.
Manas mājas ir tiktāl, cik sniedzas skatiens pēc horizonta. Es turpināšu savu ceļojumu, cerēdama, ka tas nekad nepakļausies svešām dogmām, tik manām. Cerēdama, ka vien dien mans koferis būs tukšs nepiepildīto sapņu, bet mana atmiņu karte pilna ar acīm uzņemto foto momentu.
Tu mājās pārrodies par vēlu. Bet es tik un tā tevi gaidu katru mīļu dien. Un, kad tu ierodies, es zinu; Man tevi nevajag, man vajag tavu atnākšanu. 

a.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru