pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

The pool is a system of movement.



Tu vari mainīties, pazust un uzrasties. Aiziet, atnākt. Piekrāpt, melot un nedarīt neko. 
Tik, cik ļoti man rūpēja tad, tik ļoti man rūp arī tagad. 
Un, nav svarīgi vai Antiņš uzjās stikla kalnā. Ir svarīgi, lai Antiņš iemīl pats sevi, lai saprot, ka viņš ir īpašs. 
Varbūt ne visiem, bet man. 

Mēs sēžam nakts melnumā. Esmu saspiedusi seju plaukstās, lai tās nemeklētu pēc tavām. Es baidos tev pieskarties kā citam piederošam īpašumam. Es baidos, ka tu piecelsies un aiziesi.
Es runāju maz, bet pasaku par daudz. 
Es nolieku savu galvu uz tava pleca un jūtos vainīga. 

Man patīk vēsture. Gadu skaitļi. Mirkļi.
Manā mazajā vēsturē ir momenti. Fotouzņēmumi, kas liek saprast, arī šodien es došos gulēt domājot par tevi. 

Es aizbraukšu, bet tu paliksi. 
ES vienmēr aizbraucu, bet TU vienmēr paliec. 

a.

1 komentārs: