Laimīgie stundas neskaitot, laimīga Agnese memuārus neraksta. Taču savu piezīmju kladi neatstāj novārtā un katru mīļu dienu, atzīmē padarīto. Tāpat viņa iezīmē pa bildītei, pašvīkā un nosprauž pa mērķim nākotnei.
Mazliet apradusi ar jauno, taču tikpat aizrautīgi es ķeru katru jauno emociju un piedzīvojumu. Priecājos par BBQ ar kolēģiem, kas tikpat kā otrās mājas. Priecājos par to, ka varu pati ielikt mazgāt veļu, izkārt un izgludināt. Priecājos arī par to, ka nav jādomā par pusdienām, vakariņām un pārējām saimnieciskajām lietām, gribu taisu, gribu ne. Nav jautājumu, neprasa atbildes. Agnese dzīvo savā pasaulē, kur ir problēmas, bet tās ir viņas.
Ko es daru?
Strādāju un dzīvoju. Pats piemērotākais vasaras darbs. Pieklājīgi britu pensionāri, kas dzer visa veida kafijas atvasinājumus, smejoši un saldējumu alkstoši bērni. Trešdienas ir preču inventarizācijas dienas. Arī dienas, kad tiek ieskaitīta alga. Ceturtdienās un Piektdienās es un Čehu draudzene Lucie /vairakkārt pieminēta manos rakstos/, taisam sviestmaizes citiem kioskiem.
Dzīvoju mājā pie britu pāra, kuru apdzīvo vēl 12 iemītnieki. Jāatzīst, ka iepazinusi esmu labi ja 3. Katrs savos darbos, saskrieties iznāk vakaros pie vannas istabas vai taisot rīta kafiju. Pāris mazliet reliģisks, bet ārkārtīgi runātīgs. Ja tieku viņu nagos, tad zinu, ka ātri prom viss netikšu. Ir jau labi – politika un ekonomika nav tēmas, kuras apspriežam draugu lokā, tad vismaz tā esmu kaut cik informēta. Vēl dzīvo Lūks, kas no savam omes man aizlienēs zaļu riteni. Tā viņš solīja un solījumus tur. Re’ izrādās, ka manai nemitīgajai vāvuļošanai būs augļi.
Es zināju, ka šeit atbraucot lietas sakārtosies… un nekļūdījos. Dienu pēc dienas.
Man ir dikti laimējies. Sestdienas rītā pēc trakas ballītes paņemt grāmatu un doties uz kafejnīcu, lai iedzertu pašu labāko kafiju. Es varu.
Uzvilkt kedas, šortus un t-kreklu, lai dotos skrējienā gar jūru. Varu.
Varu būt viena. Bet varu būt ar cilvēkiem, kurus novērtēju. Varu savā pusdienas pārtraukumā sēdēt smiltīs un lekt pār viļņiem. Samērcēt bikšu galus, bet vienalga smaidīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru