Esmu nedaudz pazudusi pasaulē, tāpēc arī
manā latviskajā sirdī iestājies klusums.
Nemierīgs klusums, kuru ik pa brīdim
pamodina ilgas pēc dzimtenes. Dzirdēt Latviju runājam – cilvēkus, putnus,
oranžos pirms – vakarus, no -vakarus un vakarus ar vienu jumtu, zem kura dalīt
siltumu – sirds, sarunu un klātbūtnes.
A.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru